Ādas kontakts - barība bērna dvēselei
Vācu doktore, pētniece, bioloģe Evelin Kirkilionis ir ilgus gadus veikusi zinātniski pētnieciskus darbus pie dažādiem cilvēku uzvedības un audzināšanas modeļiem, īpašu uzmanību pievēršot bērnu pirmsskolas vecumam, un tā izpētei, medicīniskajam, psiholoģiskajam skatījumam, kā arī bērnu un vecāku savstarpējām attiecībām. Īpaši tuva viņai ir tēma par bērnu nēsāšanu un tās labvēlīgo ieteikmi uz bērna garīgo, fizisko, psiholoģisko attīstību.
Šeit esam ievietojuši tulkojumu,nelielu daļu no augstākminētās doktores grāmatas "Ein Baby will getragen sein"- "Mazulis vēlas būt nēsāts".
"Kad jūs apskaujat, glāstāt un samīļojat savu bērniņu, mazulis saņem īpaši intensīvu tuvības un drošības izjūtas apliecinājumu. Taktīlās (pieskaršanās) terapijas praktiska īstenošana ir viens no ietekmīgākajiem komunikāciju veidiem, kā arī bērna veselīgas attīstības neatņemama sastāvdaļa.
Eksistē virkne pētījumu, īpaši attiecībā uz priekšlaicīgi dzimušiem mazuļiem, kas pierāda, kādu efektu (reizēm pat paveicot neticamu brīnumu) spēj radīt pieskārieni mazulim. Piemēram, praktizējot regulāras īsas masāžas ¾ stundas ikdienas divu nedēļu garumā jaundzimušajiem, kuriem nav bijis pietiekams svars – šo mazuļu svars ir divkāršojies, salīdzinot ar tiem mazuļiem, kuriem netika praktizētas masāžas, lai gan uzņemtais uztura daudzums ir bijis vienlīdzīgs. Par lielu pārsteigumu novērotājiem, kuri sākotnēji mazuļu svara pieaugumu skaidroja ar ilgajām miega fāzēm, pētījuma rezultāti liecināja, ka tie neiznēsātie bērniņi, kuriem bija iespēja izbaudīt šo ādas stimulāciju, bija bijuši ilgāku laiku nomodā, kā arī bija aktīvāki. Intensīva pieskārienu terapija patiesībā bija pamats tam, ka mazuļa organisms labāk varēja uzņemt un pārstrādāt barību. Papildus šo apgalvojumu vēl apstiprināja veiktie pētījumi vielmaiņas fizioloģisko procesu jomā. Intensīva taktīlās terapijas praktizēšana veicina dažādu ķermeņa substanču darbību, kas savukārt aktivizē barības pārstrādi organismā. Turklāt tika pierādītas arī dažas nelielas dispozīcijas attiecībā uz stresu. Patiesībā var sacīt, ka šāda intensīva pieskārienu terapija ir „barība dvēselei”, kas faktiski kļūst izmērāma gramos un ļauj sevi manīt mazā cilvēciņa kopējā svarā. To priekšlaicīgi dzimušo mazuļu, uz kuriem tika īstenota pieskāriena terapija, attīstības process noritēja labāk, un līdz ar to šos bērniņus varēja izrakstīt no slimnīcas nedēļu ātrāk nekā parasti. Taču tas vēl nebija viss: viņi labāk spēja uztvert apkārtējo vidi, spēja labāk tajā orientēties un labāk apzinājās paši sevi, savas sajūtas. Viņi spēja ātrāk nomierināties un mazāk satraucās trokšņu radītās situācijās. To dēvē arī par labāku pašstresa regulācijas spēju. Apmeklējot pēc tam mazuļus mājās tika konstatēti ļoti apmierinoši rādītāji mazuļa vispārējās attīstības ziņā: šie bērni ātrāk bija paaugušies, tiem bija mazāk fizisku problēmu, un tie raudāja mazāk nekā pārējie priekšlaicīgi dzimušie bērni. Kopumā var sacīt, ka šo bērnu vecākiem izdevās ātrāk un vieglāk atrisināt izveidojušos situāciju nekā vecākiem, kuri nebija pielietojuši šo pieskārienu terapijas veidu. Šāds secinājums ir būtisks, jo priekšlaicīgi dzimušie bērni nereti ir par upuri tam, ka vecākiem ar šiem bērniem ir grūtāk pielāgoties sadzīves apstākļiem un normālai ikdienai. Respektīvi, dēļ tā, ka vecākiem ar šiem priekšlaicīgi dzimušajiem bērniņiem ir bijis jāpavada ilgs un saspringts laika posms slimnīcā, ik dienas raizējoties par bērna fizisko attīstību, bērna-vecāku attiecības bieži ir sākotnēji sarežģītas.
Ja priekšlaicīgi dzimušajiem bērniem tiek praktizēta šī pieskārienu terapija, tad samērā īsā laikā jau iespējams novērot, ka zīdainītim tas ir nācis par labu, un to var pamanīt gan bērna fiziskajā, gan emocionālajā attīstībā. Tāpēc daži bērnu kopšanas speciālisti ķermeņa masāžas iesaka ne tikai vēdera gāzīšu un līdzīgu problēmu risināšanai, bet gan norāda, ka masāžai ir pozitīva ietekme uz elpošanas, asinsrites un termoregulācijas procesiem. Ne tikai priekšlaicīgi dzimušajiem bērniņiem, bet arī normāli iznēsātiem zīdaiņiem regulāri veicot attiecīgu masāžu pēc dažām nedēļām jau var redzēt rezultātus – viņiem ir izteiktāka atsaucība un uzmanība; viņus ir vieglāk nomierināt; viņi vispārīgi attīstās veiksmīgāk. Turklāt, visi šie komponenti veicina veselīgu bērnu un vecāku attiecību veidošanos.
Līdzās „profesionālajai” masāžai, kam noteikti nevajadzētu aprobežoties ar kādiem standartizētiem masāžas paraugiem, svarīgi ir ikdienā bērnam nodrošināt ķermenisku tuvību, jo bērnam ir nepieciešama nedalīta emocionāla uzmanība. Šāds bērna aprūpes veids vienlaikus veicina bērnā sava ķermeņa apzināšanos, un, ja šī bērnības pieredze ir pozitīva, pusaudžu un pieaugušu cilvēku vecumā tas izpaudīsies veselīgā sevis apzināšanās veidā, kā arī tam būs būtiska nozīme, veidojot seksuālas attiecības.
Līdzās visām, gandrīz neticamajām pozitīvajām masāžas un ķermeņa kontakta iedarbības sekām, ir nepieciešamas vienlaikus domāt arī par to, kā ikdienā tiek īstenotas pārējās zīdainītim nepieciešamās aprūpes metodes: proti, vai mazais viens guļ savā gultiņā, atrodoties ķermeniski lielā attālumā no aprūpējošās personas; vai viņš pasauli iepazīst, guļot ratiņos un vecāki savu bērniņu emocionāli jūt tikai tad, kad noliecas pār ratiņiem un tikai reti esot ar mazo ciešā ķermeņa kontaktā; vai mazais bauda mātes pienu, vai ne. Respektīvi, kas ir tas „pamat-piedāvājums” mazajam pirmajos dzīves mēnešos? Līdz ar to svarīgi norādīt, ka pieskārienu terapijai būs izteikti apbrīnojams efekts, ja tai līdzās veiksmīgi un pārdomāti tiks nodrošināta visa pārējā mazulim ikdienā nepieciešamā aprūpe.
Intensīvs ķermeņa kontakts, kā, piemēram, masāžas, veicina mazuļu attīstību. Šādi bērni ir sabiedriskāki, raud mazāk un labāk pārvar dažādas stresa situācijas."
Evelin Kirkilionis "Ēin Baby will getragen sein” - "Mazulis vēlas būt nēsāts" (54.-57.lpp.)
No vācu valodas tulkojusi Sandra Kaire.