Cik svarīgi nēsāt bērnu ciešā kontaktā ar sevi.

Par tēmu bērna nēsāšana šobrīd tiek rakstīts tik daudz, ka diez vai iespējams pateikt ko principāli jaunu. Tomēr, joprojām bieži nākas dzirdēt jautājumus no grūtniecēm, un vēl biežāk no jaunajām māmiņām par to, vai vajag nēsāt bērnu uz rokām. Spriežot pēc argumentiem, kā oponenti bērna nēsāšanai uz rokām kļūst nesen par vecmāmiņām kļuvušās mammas, kurām divdesmit gadus atpakaļ stingri aizliedza ‘’pieradināt pie rokām’’ un viņas ‘’nepieradināja’’, bieži izturot ievērojamu cīņu ar pašu mammām un veselo saprātu. Tādēļ, grūti izskaidrot, kādēļ bērnam labāk bļaut desmit stundas dienā nekā atrasties tās rokās, kas deva viņam dzīvību un deviņus mēnešus nēsāja zem sirds. Dažiem, patiesi, izdodas ieviest nepieredzējušās māmiņas sirdī šaubas. Piemēram, šādas:

"Bet vai viņš nepieradīs?"
Pieradīs noteikti! Vēl jo vairāk, viņš jau ir pieradis – pie māmiņas soļu ritma, sirdspukstiem, viņas balss un smaržas. Un tieši šī iemesla dēļ bērns tik uzstājīgi pieprasa atgriezt to, kas viņam atņemts. Bet ja neuzstāj, tad tikai tādēļ, ka jau ir pārvarējis izmisumu, un nolēmis, ka ‘’nav laimes uz zemes’’, bet paradīzei līdzīgie mirkļi palikuši tur, laimīgajā pagātnē. Jūs nepārdzīvojāt, kad nēsājāt bērnu dzemdē, par to, ka viņš tur pie jums pieradīs? Tad kas ir mainījies? Vai tiešām kopš brīža, kad jūs fiziski atdalījāties, bērns pārstāja just vajadzību pēc mammas? Ja tas tā būtu, tad mēs tik radītu bērnus un nerūpētos par tālāko. Ne jau nejaušības pēc cilvēkam ir visgarākā bērnība. Un visu šo laiku viņam nepieciešami vecāki. Nebūt ne tikai tādēļ, lai barotu, mācītu, apģērbtu un uzturētu. Jo ir taču atšķirība starp dzīvi pie vecākiem un dzīvi bērnunamā. Starp vecākiem un bērniem jābūt mīlestībai, bez tās šajā visā – ģimenē, bērnos, - nav nekādas jēgas.
Protams, dažus bērnus var atradināt no rokām, un viņi nenomirs. Es saku dažus – tādēļ, ka ir tādi, kas mirst, un tam ir ne mazums piemēru. Hrestomātisks gadījums, viens no simta, kas aprakstīts vairāk kārt – kā bērnu namos izdzīvoja tikai tie mazuļi, kurus auklītes aiz žēlastības piesēja sev aiz muguras un nēsāja. Tas bija, protams, pirms simts un vairāk gadiem, laikā, kad pastāvēja antisanitāri apstākļi un medicīniskie pakalpojumi bija ļoti zemā līmenī. Bet mazuļu vajadzības šajos laikos nav piedzīvojušas pārmaiņas, un mīlošas rokas viņiem ir ne mazāk vajadzīgas. Lai gan, protams, mirst viņi retāk.
Droši vien savā apkārtnē atradīsiet daudzus jo daudzus piemērus, kad bērns gulējis gultiņā, un nekāda vaina, aug ne sliktāk kā pārējie. Bet tā kā bērni, no mazotnes sapratuši, ka no vecākiem neko vairāk, kā ‘’dabisko vajadzību apmierināšanu’’ nevar iegūt, parasti turpina tādu attiecību veidu, un pusaudža vecumā nonāk pie absolūtas pieprasītāja pozīcijas. Diemžēl reizēm ne tikai attiecībā uz vecākiem. Gala rezultātā sanāk, ka mēs, nodrošinot sev šķietamas ērtības pirmajos pāris gados, esam lieguši sev  savdabīgas, dziļas attiecības ar pieaugošo bērnu.
Domājat, es pārspīlēju? Nē, nepavisam. Paskatieties apkārt. Cik daudz mēs redzam tādas ģimenes, kuru iekšienē valda mīlestība: bērniem pret vecākiem, vecākiem pret bērniem? Nevis egoisms, nevis pienākuma sajūta, bet īsta mīlestība?

"Bet kad lai padara mājas darbus?"
Pirmkārt, nevajadzētu pirmajos mēnešos pēc bērna piedzimšanas mēģināt padarīt visus mājas darbus. Ne jau nejaušības pēc dažādās tautās eksistēja paraža atbrīvot dzemdētāju no mājsaimnieciskām rūpēm uz pusotru mēnesi. Krieviem arī bija tā saucamie ‘’četrdesmitie’’, kad četrdesmit dienas pēc dzemdībām pa māju saimniekoja labprātīgie palīgi no radu loka vai kaimiņiem. Tas ļāva jaunajai māmiņai atjaunoties, atgūt spēkus pēc dzemdībām, bet mazulim, saņemt māmiņas nedalītu uzmanību, pilnvērtīgi pielāgoties dzīvei ārpus dzemdes. Protams, mūsdienās grūti atrast kādu, kurš gribētu uzņemties mūsu mājsaimnieciskās rūpes, it īpaši, ja tas nav pirmais bērns. Pat vecmāmiņas, kuras raujas apciemot jaundzimušo, bieži vien dod priekšroku mazuļa auklēšanai, mēģinot aizstāt mazulim mammu, bet jauno māmiņu sūta uz virtuvi pie plīts. Toties mums tagad ir vairāk priekšrocību kā kādreiz vecvecmāmiņām – jo mums ir moderna mājsaimniecības tehnika un pusfabrikāti veikalos.
Labāk ieekonomēt pērkot ratiņus un gultiņu (piemēram, nopirkt ‘’no rokas rokā’’ – bieži vien ideālā stāvoklī), vēl jo vairāk tādēļ, ka pirmos trīs – sešus mēnešus var bez tā visa iztikt, bet sadāvināto un ieekonomēto naudu iztērēt ‘’palīgu’’ iegādei: veļas mašīnas, virtuves kombaina, putekļusūcēja – jūs paši zināt, kas jums mājās trūkst un ir nepieciešams. Aizvāciet uz gadu visu lieko, kas uzkrāj putekļus, lai netērētu laiku to aprūpei, padomājiet jau iepriekš, kā maksimāli atvieglot savu dzīvi pirmajos mēnešos. Kādus pienākumus var darīt vīrs – trauku mazgāšana, pārtikas pirkšana? Bez kā vispār var iztikt (piemēram, bez autiņu gludināšanas, kas parasti nežāvējas putekļainas ielas tuvumā, bet mājās vai stiklotā balkonā, kā arī bez pudelīšu un knupīšu sterilizācijas – ar noteikumu, ka barojat ar krūti)? Ēdiena gatavošanu var atvieglot ne tikai izmantojot pusfabrikātus, bet arī izmainot veidu, kā ko pagatavot: salātu vietā pasniegt veselus vai sagrieztus dārzeņus četrās daļās, gaļu un zivi cept kopā, dārzeņus izvārīt vai sacept ar visu mizu. Šie ēdiena pagatavošanas veidi ne tikai ļauj ieekonomēt laiku, bet arī saglabā pārtikā dabiskās minerālvielas un vitamīnus - ātri un veselīgi! Tos nedaudzos darbus mājās, kas vēl paliks pēc tādas nelielas racionālas pieejas, pilnībā ir iespējams izdarīt arī ar bērnu rokās (it īpaši, ja viņš guļ turētājā: ķengursomā, slingā) vai kad viņš guļ (bet šajās stundās labāk arī pašai nosnausties). Par to kā organizēt dzīvi, kad ‘’uz rokām auklējamais’’ bērns atrodas kopā ar vecākiem brāļiem vai māsām, pastāstīsim atsevišķi.


"Bet tas taču ir grūti, nepietiks spēka!"
Kā tikko runājām, pareizi organizējot laiku var atvieglot sev dzīvi tik daudz, ka laika un spēka pietiks ne tikai darbam, bet arī atpūtai. Bez tam spēku ļoti ekonomē prasme pareizi nēsāt bērnu. Tā tikai šķiet, ka ‘’kā paņēmu, tā paņēmu’’. Ne mazāk, kā sportā, mammas lomā svarīga trenera loma – cilvēka, kurš ne tikai izstāstīs, bet arī parādīs mammai visas nepieciešamās zināšanas. Tai skaitā arī par mazuļa nēsāšanu. Svarīgi turēt viņu tādā veidā, lai viņam būtu ērti (citādāk viņš grozīsies, raudās, vai pat nepareizi attīstīsies), bet mammai nenogurtu rokas un mugura. Ja nēsā pareizi, tad svars nav lielāks par svaru grūtniecības laikā, bet pirmajos mēnešos – pat mazāks, jo iekšējie procesi pakāpeniski atgriežas pie normas.

"Bet kā ar mazuļa mugurkaulu, nedeformēsies?"
Lai cik tas arī nav pārsteidzoši, mugurkaulam pareiza nēsāšana uz rokām ir daudz piemērotāka nekā gulēšana uz muguras gultiņā vai ratiņos. Visi mēs zinām no bioloģijas kursa, ka mugurkaulam ir  izliekumi. Divi no tiem daļēji veidojas jau sākotnēji, bet otri divi veidojas kopā ar muskuļu attīstību, kas attīstās ātrāk un pareizāk, ja mēs nēsājam mazuli uz rokām, nevis liekam nekustīgi gulēt gultiņā. Agrāk autiņos tērptus mazuļus vairākas reizes dienā pagrozīja un apmainīja autiņus  – veica nopietnu vingrošanu un masāžu, "izdzenāja asintiņas". Mūsdienās visai bieža situācija, kad ietērpti pamperī un biežu pārtīšanu nepieprasoši, mazuļi augām dienām guļ gultiņā, tur pat saņem pudelīti, un mammai pat nav vaļas pagriezt viņu no sāna uz sāniem. Tāda pat līdzīga situācija vērojama bērnu namos, kur, nav noslēpums, ka bērni bieži vien stipri atpaliek savā attīstībā. Masāžu kursi, veikti poliklīnikā, principā nespēj izmainīt situāciju. Mugurkaulam un visam organismam nepieciešama fiziska slodze, atbilstoši vecumam, un bērna nēsāšana uz rokām pirmajā viņa dzīves gadā ir nepieciešama, jo nodrošina šo slodzi.
Attiecībā par slodzi uz mugurkaulam dažādos turētājos, apskatīsim citātus no speciāla pētījuma: "Vertikāls bērna stāvoklis ar kājām, kas brīvi karājas, un kad viss ķermeņa svars nonāk tikai uz pašu apakšējo mugurkaula daļu, rada pārāk lielu slodzi, kas var negatīvi ietekmēt mugurkaula attīstību. Līdz tam laikam, kamēr bērns pats vēl nespēj noturēt galviņu, turētājam jāatbalsta viņa kakls. Slings aptver bērnu tieši tāpat, kā jūsu rokas, atšķirībā no vertikālajiem turētājiem, kuru izmantošana var novest pie traumas. Mazam bērnam jāatrodas horizontālā vai mazliet piepaceltā stāvoklī atbalstot pilnībā visu mugurkaulu. Kad bērns dod priekšroku vertikālajam stāvoklim  lai labāk visu apskatītu, turētājam jāļauj viņam sēdēt, sakrustojot kājas turku gaumē, sadalot visa auguma svaru arī uz kājām un gurniem, atšķirībā no stāvokļa, kad kājas vienkārši karājas uz leju, un vēl nenostiprinājies mugurkauls saņem visu slodzi uz sevi."*.

"Ko tad darīt, sēdēt četrās sienās?"
Protams, nē! Pat mājās sēdošai mammai reti izdodas ko tādu īstenot, jo nākas pastaigāties ar mazuli vai iet uz poliklīniku. Protams, jūs varat nēsāt bērnu uz rokām tikai mājās, ielās izmantot ratiņus, mašīnā - sēdeklīti. Bet tas ne vienmēr ir ērti. Stiept bērnu uz rokām ilgā pastaigā, it īpaši ja viņš ‘’ekipēts’’ ar visu ziemai nepieciešamo, reti kurš uzdrīkstēsies. Turētāju izmantošana, tā paša slinga, palīdz paplašināt horizontu, jo atbrīvo no nepieciešamības apvienot transportu ar ratiņiem un vienlaikus atvieglo nastu. Mammai, galu galā, ir tikai divas rokas, un nebūtu slikti tās maksimāli atbrīvot. Vēl jo vairāk tad, ja mamma ceļo ne tikai ar vienu jaundzimušo, bet ar vairākiem bērniem. Tādas mammas pilnīgi iespējams satikt, piemēram, muzeju zālēs – viņas ved aiz rokas bērnus triju līdz sešu gadu vecumā, uz muguras mugursoma ar kaut ko ēdamu, ar ūdeni, rotaļlietām un pāris biksēm, bet uz krūtīm mierīgi šņukst dažus mēnešus atpakaļ dzimis mazulis. Un nekas netraucē muzeja klusumu – mazulis saņem krūti, ekskursija turpinās. Nav nepieciešams meklēt kādu nostūri, vietiņu, kur piesēst – barot slingā ir ērti un apkārtējo acīm nemanāmi. Sīkāk par slinga priekšrocībām – rakstā Rokas, ķengursoma vai slings.


"Nēsāšana uz rokām – anahronisms, šobrīd dzīve diktē citus noteikumus"
Protams, dzīves tempi šobrīd ir citādāki, nekā pirms simts gadiem. Kaut gan diez vai var ko teikt par sievietes lielo noslogotību. Viņas arī agrāk nesēdēja dīkdienībā, pārvaldot nesalīdzināmi lielāku saimniecību un lielas ģimenes. Ja nu vienīgi palīgu skaits samazinājies – jo vēl pirms simts gadiem aukles nebija tikai pašiem nabadzīgākajiem, tiem, kas nespēja pabarot pusaugu meitenīti, kas gatava par ēdienu strādāt. Turīgākajiem jau bija pavāre, reizēm pat veļas mazgātāja utt. Visbiežāk mums ir citas prasības komfortam, mēs esam slinkāki. Ne visi, protams. Bet mazuļi neko nezin par izmaiņām dzīvē. Viņi vienkārši cieš no nespējas apmierināt savas vajadzības. Lūk, iemesls tam, ka arī mūsdienās mazuļa nēsāšana rokās ir laba: visvairāk attīstīti mazuļi vecumā līdz 4 gadiem ir mazuļi no...Ugandas. Šajā valstī mamma nešķiras no mazuļa tikmēr, kamēr tas nav iemācījies staigāt. Kopš dzimšanas sieviete nēsā mazuli iesietu uz muguras, piekļautu ķermenim. Pie tam sieviete vienmēr ir sausa un tīra, neskatoties uz to, ka neizmanto pamperus vai ko tādu. Kad mazulis vēlas uz tualeti, viņa viņu noņem ar visu slingu. Jautājums: "bet kā jūs zināsiet, ka viņš vēlas uz tualeti?" izraisīja apjukumu. Māte, nēsājot mazuli, jūt viņa vajadzības kā savējās, apmierinot tās savlaicīgi un pilnībā. Un visi bērna spēki netiek iztērēti raudāšanā – mēģinājumos ‘’tikt’’ pie mammas un ‘’paskaidrot’’ viņai , kas par lietu. Cēloņu-seku saistība attīstās ātri un pareizi, un garīgā attīstība neciešs. Nemaz nerunājot par to, kāds nozīmīgs stimuls ir bērnam – sajust, ka viņu mīl.
Vēlme būt mammai rokās, mammas klēpī, dzirdēt viņas sirdspukstus, sajust viņas smaržu, piena garšu uz lūpām, iemigt pie ierastās šūpināšanas mammas soļu ritmā – tā tiešām ir nepieciešamība bērnam, nevis viņa kaprīze, tā nav atkarīga no tā, kāds gadsimts ir pagalmā un ko teica rajona pediatrs. Ko mēs esam gatavi mainīt savā dzīvē, sevī, lai mazulis ar prieku ieietu plašajā pasaulē – tas atkarīgs no mums pašiem, no mūsu mīlestības pret saviem bērniem.


Аnastasija Btilova
krūts barošanas konsultante,
triju bērnu mamma.

 * Доктор Рошель Кейсес Приспособления для ношения детей и нагрузка на позвоночник.

 

Tulkots no krievu valodas.
Informācijas avots: http://www.slingokonsultant.ru/articles/carrying/howimportant.php

 

Copyright © 2009 SIA "ATIVE"