Raudāšana bez acīmredzama iemesla.
Remo Largo (Remo H. Largo), Cīrihes bērnu slimnīcas profesors, triju bērnu tēvs.
Pētījumi, viedokļi un zinātniskie raksti.
Izraksts no grāmatas "Babyjahre - das andere Erziehungsbuch" (Bērna gadi - alternatīvā bērna audzināšana)
Bērniņa raudāšana bez īpaša iemesla viņa pirmajos dzīves mēnešos parasti vecākiem liek justies nedrošiem un nepārliecinātiem. Vecāki šai raudāšanai nespēj atrast iemeslu, un reizēm tā pastiprinās ar katru nedēļu, tāpēc vecāki dabiski pieņem, ka viņi kaut ko dara nepareizi, rūpējoties par savu bērnu.
Kultūrās, kur bērniņi ir ciešā fiziskā kontaktā ar savu mammu un citiem ģimenes locekļiem, šī raudāšana bez iemesla ir retāk sastopama. Ņemot vērā to, ka jau no pirmatnējiem laikiem mammas ir nēsājušas savus mazuļus sev līdzi, mums jājautā, vai daudzi jaundzimušie savas dzīves pirmajos mēnešos spēj iztikt bez fiziska kontakta ar savu mammu un citiem viņiem pazīstamiem un tuviem pieaugušajiem.
Tas, ka kopš industrializācijas sākuma, tas ir, apmēram 150 gadus, ir ieviesies paradums atstāt bērniņus vienus stundām ilgi, cilvēka bērnam, iespējams, ir radījis psiholoģiski nedabisku situāciju, kurā zīdainis sevi izpauž, raudot it kā bez iemesla. Nesens pētījums rāda, ka regulāra zīdainīša nēsāšana trīs stundas katru dienu ievērojami samazina šo raudāšanu. Svarīgi ievērot, ka nevajadzētu mazuli sākt nēsāt uz rokām tikai tad, kad viņš raud, bet veikt šo nēsāšanu visas dienas garumā. Atkārtots fiziskais kontakts un kustību un līdzsvara orgānu regulāra stimulēšana, šķiet, ritmiski ietekmē dažādās ķermeņa funkcijas, kas, savukārt, samazina raudāšanu. Bērniņi, kas tiek nēsāti uz rokām, neguļ vairāk vai mazāk kā citi bērniņi, bet viņi iemieg vieglāk. Viņi arī ir vērīgāki un vairāk ieinteresēti apkārtesošajā. Sabiedrībās, kurās mazuļi bez iemesla raud retāk, jaundzimušie ne vien tiek nēsāti vairāk, bet arī biežāk baroti ar krūti.
Ar autora laipnu atļauju
Informācijas avots: http://www.didymos.de/english/index.php?s=largo.