Kanga
Kanga (khanga) - vēl viens fantastisks kultūras mantojums, kas Austrumāfrikas sievietēm kalpo ne tikai kā bērnu pārnēsāšanas lakats, bet izceļas ar savu daudzfunkcionalitāti – kā tradicionāls apģērba veids, palags, galdauts, autiņbiksītes, galvas sega, palīgs ūdens spaiņa nešanai uz galvas un vēl vairāk – kā īpašs komunikācijas veids un vēstījuma nodošanas veids Austrumāfrikas tautās.
Kanga ir taisnstūra veida kokvilnas auduma lakats, kurš parasti ir košās krāsās un ar printētu robežu jeb malu apkārt lakatam. Kangas izmēri ir 1,5 m x 1 m. Kangas tiek valkātas un pirktas pārī, ko sauc par „doti”.
Kanga tās dzimtenē ir perfekta dāvana. Vīri Kangas dāvina savām sievām, bērni savām mātēm. Sieviete var atdot savai draudzenei vienu kangu no sava pāra. Vīrieši var gulēt uz kangām un valkāt mājās. Sievietes to valkā visur un vienmēr. Mazuļi piedzimst Kangā un tiek nēsāti šajos auduma lakatos. Kangas ir ļoti populāras viscaur Austrumāfrikā ne tikai tāpēc, ka ir iemīļots apģērba veids, bet vairāk sava daudzveidīgā pielietojuma dēļ.
Kangas vēsture.
Kangas pirmsākumi atrodami Austrumāfrikas krastos 19. gadsimta vidū.
Ir vairāki stāsti par to kā radusies Kanga. Viens stāsts apgalvo, ka Kanga radusies Zanzibarā, cits norāda, ka Mombasā. Bet visos minēts par kādu izsmalcinātu sievieti, kura vēlējusies savienot sešus parastos lakatus (50 cm platumā) kopā, lai veidotos liels lakats.
Ilgu laiku kangas tika printētas Indijā, Tālajos Austrumos un Eiropā. Pat šodien var atrast Kangas, kas printētas Ķīnā un Japānā. Bet kopš 1950. gada arvien vairāk Kangas tika printētas Tanzānijā, Kenijā un citās Āfrikas valstīs.
Šī gadsimta sākumā Kangu zīmējumiem tika pievienoti Svahili (Swahili) teicieni. Šo tradīciju uzsāka pazīstams vietējais tirgotājs Mombasā Kaderdina Hajee Essak, pazīstams arī kā „Adulla”. Viņa dizainētajām Kangām, kas iepriekš atšķīrās ar uzrakstu "K.H.E. - Mali ya Abdulla", tika pievienoti sakām
vārdi. Sākumā šie teicieni, sakāmvārdi un aforismi tika printēti Arābu rakstā, vēlāk tos sāka printēt ar Romiešu burtiem. Šie teicieni Kangai piedod zināmu šarmu un ar šo aforismu vai sakāmvārdu palīdzību nēsātājs var paust savu pārliecību vai nostāju. Ne visām Kangām mūsdienās ir šie teicieni. Jūs varēsiet atrast arī Kangas bez šādiem uzrakstiem. Daži no Svahili sakāmvārdiem uz Kangām:
Sisi sote abiria dereva ni Mungu
“Mēs visi esam pasažieri, bet Dievs ir vadītājs.”
Wazazi ni dhahabu kuwatunza ni thawabu
“Vecāki ir zelts; rūpēties par viņiem ir svētība.”
Hata ukinichukia la kweli nitakwambia
“Es stāstīšu tev patiesību pat tad, ja tu ienīdīsi mani par to!”
Naogopa simba na meno yake siogopi mtu kwa maneno yake
„Es baidos no lauvas ar viņas stiprajiem zobiem, bet ne no vīrieša ar viņa stiprajiem vārdiem.”
Kangas anatomija.
Kangas raksti un zīmējumi ir ļoti dažādi – tie var būt vienkārši, saprotami zīmējumi (ģeogrāfiskas figūras, cāļi, lapsas, puķes utt.), abstrakti raksti, pazīstamu vietu attēlojumi (kalni, ūdenskritumi), slavenu mākslinieku portreti un pat politiķu attēli. Kangu dizainos ir ievērojamas reģionu atšķirības. Piemēram, Kangas ar aforismiem un sakāmvārdiem pārsvarā tiek dizainētas un ražotas Kenijā, bet pieminētās Kangas ar sociāliem vai politiskiem attēliem vairāk sastopamas Tanzānijā. Kanga, līdzīgi kā t-krekls ir daudzfunkcionāla iespēja izteikt savu reliģisko, politisko vai personisko pasaules skatījumju. Tādejādi kā mākslas forma un kā skaists, ērts apģērbs Kanga ir kļuvusi par neatņemamu Austrumāfrikas kultūras daļu.
Lai gan Kangas dizaini var atšķirties, tipiskas Austrumāfrikas Kangas dizains parasti satstāv no platas robežas jeb apmales (Swahili: pindo), centrālā motīva (Swahili: mji) un uzraksta (Swahili: ujumbe vai jina).
Vienkāršots Kangas ilustrējums.
(1) pindo;
(2) mji;
(3) jina.
Jina šajā Kangā stāsta: „Bahati ni upepo sasa upo kwangu”, ko var tulkot kā "Veiksme ir kā vēja vēsma, tagad tā ir manā pusē”
Pindo parasti satāv no ārējās robežas (parasti melnas) un iekšējās dubultās joslas. Mji un jina parasti ir tās daļas Kangā, kas var norādīt uz kādu lokālo piederību, vietu vai notikumu, kurā konkrētā Kanga var tikt nēsāta.
Kā jau iepriekš minēts, Kanga tās lietotājiem kalpo ne tikai kā apģērbs vai dekoratīvs priekšmets, bet arī kā veids kā nosūtīt vēstījumu (līdzīgi kā apsveikuma kartiņas Rietumu kultūrā). Vēstījumu sniedz ne tikai printētais teksts uz Kangas, bet arī pats zīmējums, krāsa vai raksts. Kanga var mobilizēt vietējos iedzīvotājus kādā politiskā vai sociālas nozīmes pasākumā līdzīgi kā T-krekli Rietumu kultūrā. Kangai ir ļoti dziļa un nozīmīga komunikatīva nozīme Austrumāfrikā. Kangu bieži vien atzīmē kā komunikatīvu mediumu (Beck 1995 un1997, Hamid 1995, Hillal 1989, Hongoke 1993, Riyami 1989).
Kanga kā bērnu pārnēsāšanas līdzeklis tiek pielietots dažādi. Mazuļi Kangā tiek nēsāti uz muguras vai uz gurna. Nēsājot bērnu uz gurna, Kanga tiek sasieta dubultā mezglā, līdzīgi kā mēs to darām ar Rebozo jeb īso slingu. Nēsājot uz muguras, tradicionāli Kanga pat netiek sasieta. Tā aptver mazuli no mugurpuses ap pleciem un zem celīšiem un nēsātāja priekšpusē tiek meistarīgi satīta virs un zem krūtīm. Mani pašu sajūsmina kā Austrumāfrikas sievietes lieto gan apģērbam gan bērna nēsāšanai viena dizaina Kangu. Viņas izskatās tik saskaņotas un skaistas.
Rakstā izmantotie avoti:
http://www.glcom.com/hassan/kanga_history.html
http://www.erieartmuseum.org/exhibits/exhibits2008/kanga/documents/Translations.pdf
http://www.erieartmuseum.org/exhibits/exhibits2008/kanga/kanga.html