Par Slingiem:

Pārnēsāšana lakatā - pilnībā piemērota zīdaiņa ķermeņa uzbūves īpatnībām.

0 komentāri

 

Autors: Aija Apsīte
Sertificēta masiere,
Bērnu pārnēsājamā lakata siešanas konsultante

www.slinguskola.lv

 

Jaundzimušā ķermeņa uzbūve ievērojami atšķiras no tā, kāda tā būs pāris gadus vēlāk. Dažas no šīm īpatnībām saistītas ar ierobežoto vietu māmiņas klēpī, un pamazām izzūd. Tomēr ir dažas īpatnības, kuras saglabājas līdz pat laikam, kad bērns pats sāk pārvietoties. Tā ir bērna poza, refleksi, reakcijas un automātismi. Nedaudz izliektā muguriņa, izvērstās, pievilktās kājiņas, plaukstiņu spēcīgais satvēriens, kā arī rociņu izstiepšanas reflekss zīdaini paceļot, vai tam nobīstoties. Šāda zīdaiņa poza un kustības norāda, kādā stāvoklī viņš vēlas atrasties. Viņš nevēlas būt viens, viņš vēlas apķerties ap māti vai tēvu, būt siltumā un drošībā. Tie nav bērna untumi un vecāku slimīgās bailes. Tās ir pamatvajadzības, kuras jārespektē, lai bērna attīstība noritētu harmoniski un izveidotos veselīga intuitīvā saikne starp vecākiem un bērnu.
Šie pieķeršanās refleksi nav izzuduši līdz pat šodienai. Un vecākiem nav zudusi intuitīvā mierpilnā sajūta – drošība ir tad, kad viņš ir klāt. Tikai nav pārliecība vienā jautājumā - vai mēs darām pareizi?

Nēsāšana vertikālā stāvoklī

Dr. Evelin Kirkilionis savā grāmatā “Ein Baby will getragen sein” (Bērns vēlas būt nēsāts) atzīmē, ka jau tikko dzimis zīdainis ir radīts nēsāšanai, nevis gulēšanai horizontālā stāvoklī. Uz to norāda jau iepriekš minētās zīdaiņa ķermeņa īpatnības.
Visbiežāk esam dzirdējuši apgalvojumu, ka bērna nēsāšana vertikālā stāvoklī var negatīvi ietekmēt zīdaiņa mugurkaulu.
Šāds apgalvojums radies no pieredzes ar ķengursomām, kuras tiešām nedrīkstētu izmantot, kamēr bērna mugurkauls vēl nav pietiekoši stabils.
Ķengursomas konstruktīvā uzbūve nevar nodrošināt mazuļa ķermeņa īpatnībām piemērotu stāvokli. Tā nespēj stabili apkļaut bērna muguru, galvu, kā arī nofiksēt augšstilbus izvērstā “vardītes” pozā. Mazulis ar visu savu svaru nestabili balstās tikai uz savas starpenes un astes kaula, negatīvi ietekmējot mugurkaula un iegurņa attīstību.

Bērna pārnēsājamais lakats (atšķirībā no konstruktīvajām ķengursomām) ir plastiski sienams un pielāgojas katram bērnam individuāli. Ņemot vērā to, ka zīdaiņa mugurkauls vēl nav stabils, lakats, ja to pareizi apsien, cieši apņem visu mazuļa ķermenīti pilnībā. Tas nodrošina šo stabilitāti un viņa ķermeņa īpatnībām nepieciešamo stāvokli.

Pozitīvi mazulim – no anatomiski- fizioloģiskā viedokļa:

  • Vertikāli nēsājot lakatā, zīdainis nesēž uz savas starpenes vai astes kaula. Svars ir izlīdzināts uz augšstilbiem – no vienas, līdz pat otrai ceļa locītavai. Šāds izvērstais pietupiena stāvoklis nodrošina veselīgu iegurņa locītavu attīstību, jo augšstilbi atrodas pareizā leņķī attiecībā pret iegurni.
  • Gravitācijas radīto spiedienu samazina un izlīdzina arī tas, ka bērns ir cieši piekļauts nēsātājam, tātad, ar visu savu ķermeni balstās arī pret to.
  • No mugurpuses to cieši un stabili apkļauj lakats, kurš neļauj mazuļa muguriņai sakņupt, tomēr saglabā mugurkaula stāvokli tādu, kāds tas arī normāli ir – nedaudz izliekts.
  • Mazuļa galvu maigi piefiksē lakata mala, neļaujot tai nestabili ļodzīties.
  • Mazulim nav jāsasprindzinās, lai noturētu līdzsvaru ja nēsātājs pieliecas, pagriežas vai strauji sakustas. Mazulis var pilnībā atslābināties, aizmigt vai drošībā vērot apkārtējo pasauli.
  • Priekšlaikus dzimušiem bērniņiem šāds ciešs kontakts tiek īpaši ieteikts, jo viņam ir dota iespēja sajusties līdzīgi kā māmiņas klēpī, kas ļauj harmoniskāk attīstīties. Tas veicina vestibulārās sistēmas attīstību un mazina PNS (pēkšņās nāves sindroma) risku. Tiek labvēlīgi ietekmēta arī jaundzimušā termoregulācijas sistēmas attīstība.
  • Šis pārnēsāšanas veids pat ārstnieciski tiek ieteikts arī bērniem ar dauna sindromu, gūžu problēmām(displāzijām, mežģījumiem, asimetrijām), zarnu kolikām, paaugstinātu muskuļu tonusu, kā arī pie daudzām citām problēmām.


Pozitīvi nēsātājam - no anatomiski- fizioloģiskā viedokļa:

  • Ja lakats tiek pareizi apsiets, mazulis tajā pareizi ievietots, slodze ir vienmērīgi sadalīta uz visu nēsātāja ķermeņa augšdaļu, un nav grūtības pārnēsāt ne jaundzimušo, ne arī 15 kilogramus smagu bērnu. Ir veikti pētījumi (Dr Evelin Kirkilionis 1989,1997g), kas apliecina, ka lakatā nēsāto bērnu vecākiem ir ievērojami mazāk mugurkaula problēmas (skoliozes, kifozes), nekā tiem, kuri bērnus nēsājuši uz rokām vai citās nēsāšanas ierīcēs.
  • Dabīga materiāla lakats labi elpo, līdz ar to mazinās iespēja tajā sakarst, svīst un radīt diskomfortu gan bērnam, gan nēsātājam.
  • Ar lakata palīdzību var nēsāt bērnu, vai pat vairākus bērnus, brīvi iekļūstot sabiedriskajā transportā vai ēkas augšstāvā bez lifta, nekļūstot atkarīgiem no smagām un apjomīgām bērnu pārvadāšanas ierīcēm.

Nēsāšanas ilgums

Katram bērnam vajadzība pēc kontakta atšķiras. Citiem šis kontakts būs nepieciešams vairāk, citiem mazāk. Arī viena bērna vēlmes var mainīties pa dienām, stundām un minūtēm. To parasti var sajust, kad bērns vēlas būt nēsāts, un tieši tāpat var sajust, kad bērns to vairs nevēlas – vai nu ir apnicis, palicis karsti, ir slapji autiņi, gribas ēst.
Mazākam bērnam šis nēsāšanas ilgums ir īsāks, toties nēsāt var biežāk. Nēsāšanas ilgums ir jāizvērtē saprātīgi, ievērojot bērna vecumu un vajadzības. Lai bērns apgūtu visas kustību iemaņas, jādod iespēja viņam gūt arī citu pieredzi, piemēram, atrodoties/rotaļājoties uz grīdas.

 

Copyright © 2009 SIA "ATIVE"