Pētījums: Kā nēsāšana nomierina mazuli.
Evita Žvagiņa-Jākobsone
Bērnu nēsāšanas konsultante
Vecāki jau gadsimtiem ilgi dažādās pasaules malās ir instinktīvi sajutuši, ka mazuļa nēsāšana ievērojami uzlabo viņa labsajūtu un samazina raudāšanu. Mūsdienās to apliecina arvien jauni un jauni pētījumi, norādot cik būtiskas fizioloģiskas izmaiņas norisinās mazuļa nēsāšanas laikā.
Jauns pētījums norāda, ka tieši nēsāšana (mazuļa turešana uz rokām, staigājot, esot kustībā) nomierina mazuli nevis turēšana (mazuļa turēšana uz rokām stāvot, sēžot, esot nekustīgā stāvoklī). Speciālisti novēroja mazuļus un ievēroja, ka pastāv cieša korelācija starp mazuļa nēsāšanu, sirdsdarbību un raudāšanu .
Nēsāšana:
• Samazina mazuļa „nekontrolētās” kustības,
• Stabilizē sirdsdarbību,
• Samazina raudāšanu.
Kāpēc? Nēsāšana savā būtībā nomierina mazuļa nervu sistēmu.
Pētījuma pilnu tekstu un video var apskatīt te!
Par šīm lietām nerunā tikai pēdējo gadu pētījumi. Mazuļa uzvedība tiek pētīta jau gadiem un arī senāki pētījumi ir apliecinājuši, ka mazuļa nēsāšana būtiski ietekmē viņa labsajūtu un harmonisku kopā būšanu ar vecākiem.
„Tuvāk māmiņas sirdspukstiem”. Ļoti daudz pētījumu parāda, ka jaundzimušais jūtas daudz labāk un ir daudz mierīgāks, ja apkārtējās vides apstākļi ir līdzīgi tiem, kuros viņi atradās pirms dzimšanas.
Viens no dominējošākajiem stimuliem prenatālajā vidē embrijam ir pastāvīgi, ritmiski mātes sirdspuksti. (Birnholz, J. C., and Benacerraf, B. R. (1983). The development of human fetal hearing. Science, 222:516–518.)
Pētījumi pierāda, ka sirdspukstu skaņa turpina ietekmēt jaundzimušo arī pēc dzimšanas. Klasiskākais no šiem pētījumiem ir Medicīnas doktora L. Salk (1973) pētījums, kurā tika novērotas divas grupas ar vairāk kā 100 jaundzimušajiem pirmajās 4 dienās pēc dzimšanas. Vienai grupai tika atskaņoti pieaugušā sirdspuksti 24 stundas diennaktī, otrai grupai tika veikta tāda pat aprūpe tikai bez sirdspukstu atskaņošanas. Pēc 4 dienām pirmā grupa uzrādīja daudz lielāku svara pieaugumu. Vidēji pirmajā grupā tika novērots svara pieaugums par 40 g apmērā, otrajā grupā novēroja vidēji 20 g svara zaudējumu. Pirmā grupa raudāja mazāk. (Salk, L. (1973). The role of the heartbeat in the relations between mother and infant. Scientific American, 228(5):24–29.)
Kustību stimuli. Tadi pat pētījumi kā ar sirdspukstu ietekmi uz jaundzimušos ir veikti arī par kustības ietekmi uz jaundzimušajiem. Arī kustība ir viena no atmiņām, kuru jaundzimušais piedzīvojis mātes vēderā. Tāpat arī ciešuma un siltuma sajūta. Pazīstamās, ierastās skaņas, kuras mazulis piedzīvojis mātes vēderā.
Nēsāšanas laikā mazuļiem samazinās stresa hormona līmeņa cirkulācija asinīs.
Mazuļi, kuri nēsāšanu slingā izbauda katru dienu vieglāk aizmieg un noguļ ilgāku laika periodu, tādejādi arī nakts miedziņš ir veiksmīgāks un mierīgāks, jo dienā mazulim nav bijis jācīnās par nepieciešamību sajust silto, drošo vidi.