Nēsāšana – bērniem atbilstoša un adekvāta profilakse gūžu displāzijas gadījumā

Gūžu displāzijas gadījumā, kā jau tas arī iepriekš tika minēts, tiek nozīmēti dažādi terapeitiski profilaktiskie pasākumi, kas bieži vien ilgst mēnešiem, turklāt, zīdainītim bieži tiek noteikti nopietni kustību ierobežojoši pasākumi vai pat nozīmētas palīgierīces, kas nofiksē kājiņas, liedzot iespēju tām brīvi kustēties. Lielākoties medicīniski noteiktajās šāda veida metodēs tiek ierobežota ne vien mazuļa kustību brīvība, bet bieži arī vecāku un mazuļu savstarpējā saskarsme. Atkarībā no nozīmētās terapijas, dažkārt ir pat grūti mazuli nēsāt vai paņemt klēpī, līdz ar to vecāku-bērnu ķermeņa kontakts tiek stipri vien ierobežots. Svarīgi piebilst, ka laika posmā, kad mazuļa kustības tiek ierobežotas, tiek vienlaikus ierobežota arī mazuļa attīstība kopumā. Protams, pirmajā dzīves gadā motoriskā attīstība netiek izteikti ierobežota, pie kam, interesanti ir tas, cik liela ir bērnu spēja nokavēto atgūt, ja viņiem tiktu nodrošināta atbilstoša aprūpe.

Taču, neskatoties uz iepriekš sacīto, nevajadzētu šo jautājumu virzīt līdz bērnu tiesību aizstāvēšanas līmenim, ja mazulim gūžas displāzijas gadījumā netiek piedāvātas alternatīvas profilaktiskas metodes. Saskaņā ar pēdējiem pētījumu rezultātiem šajā jautājumā, nēsāšana ir gan profilakse, gan arī gūžu displāzijas gadījumā alternatīva, bērnu veselības aizsardzībai atbilstoša aprūpes metode, kuru atzīst arī medicīna. Taču nedrīkst aizmirst, ka nēsāšanas laikā zīdainīša gūžas locītavām ir jāatrodas pareizā stāvoklī – tām jābūt pareizi nofiksētām. Īpaši jau mazuli nēsājot uz sāna, vai mazulim kustoties, aizvien no jauna ir jāpārliecinās, vai mazuļa gūžas locītavas atrodas pareizā pozīcijā. Tas nodrošinās veselīgu mazuļa attīstību, jo gūžas locītavas skrimšļu struktūra tiek labāk apasiņota kustoties nekā fiksētā pozīcijā.

 Vienlaikus nevar nepieminēt, ka daži ārsti gūžu displāzijas gadījumā tomēr izvēlas nozīmēt tādu terapijas veidu, kas ļoti ierobežo mazuļa kustību brīvību. Savukārt citi ārsti nozīmē speciālās medicīniskās biksītes, kas arī sekmē normālu gūžas locītavu attīstību pat bez citas papildus terapijas, bet tas ir atkarīgs no katra individuāla gadījuma. Rezumējot sacīto, iepriekš minētie terapijas veidi tiek praktizēti zīdaiņiem, kuriem ir t.s. „nenobriedusi vai nestabila gūžas locītava” vai locītavas somiņas attīstības nobīde no normas. Pamatojoties uz pieejamo medicīnisko literatūru, spontānu padomu displāzijas ārstēšanā (t.i. ārstēšanā bez terapeitiskas iejaukšanās) ir relatīvi daudz – 60%-80%, atkarībā no diagnozes noteikšanas laika. Turklāt lielai daļai no šiem 60-80% tiek ieteiktas tieši iepriekš minētās speciālās medicīniskās biksītes, kas (kā izsakās šo mazuļu vecāki), tomēr ļoti ietekmē mazuļu izturēšanos.

Tieši šādos – uz robežu esošos gadījumos (kad mazulim, iespējams, varētu labāk palīdzēt alternatīvs ārstēšanas veids), vecāki labāk izvēlētos mazuļu nēsāšanu nekā speciālās medicīniskās biksītes gan no medicīniskā viedokļa raugoties, gan arī no emocionālā (vecāku-mazuļu savstarpējās saskarsmes iespējas) viedokļa. Pat, ja mazuļiem tikai uz dažām stundām dienā uzvilktu minētās speciālās biksītes, kuras ierobežo mazuļa kustību iespējas, tas jau būtu viņu attīstībai pozitīvi. Līdz ar to ideāls variants būtu izvēlēties dažas stundas dienā minēto medicīnisko risinājumu (speciālo biksīšu veidā) un vienlaicīgi arī mazuļu nēsāšanu, kas mazulim sniegtu tik nepieciešamo ķermeņa kontaktu ar vecākiem.

Bērnu gūžas locītavu attīstības īpatnību gadījumā daudzi vecāki viennozīmīgi ir gatavi nēsāt savu bērniņu ilglaicīgi ik dienas. Taču atkarībā no bērna vecuma, dažkārt tas var vecākiem sagādāt arī problēmas, jo rodas muguras un mugurkaula noslogojuma problēmas. Dažas mammas sūdzas par sāpēm mugurā. Dažkārt to var izskaidrot ar nepiemērotu, neatbilstošu nēsāšanas tehniku. Savukārt dažkārt iemesls, kas līdz šim tiek bieži atstāts bez ievērības, ir muguras problēmas dēļ vispārīga ķermeņa noslogojuma, kas tad liek sevi manīt tieši mazuļa nēsāšanas laikā.

Rezumējot sacīto, apjomīgu pētījumu rezultātā ir atzīts, ka mazuļu nēsāšana nekādā veidā nebojā mazuļa mugurkaulu un tā attīstību, turklāt nēsāšana ir pat atzīta kā alternatīvs terapijas veids mazuļu gūžu displāzijas gadījumā. Taču tas vēl nav viss, ko varētu sacīt tēmas „Zīdaiņu nēsāšana” kontekstā. Attīstību veicinošie komponenti saistībā ar pārdomātu, atbilstošu rīcību mazuļa nēsāšanas laikā, kā attīstības psiholoģijas aspekti tiks apskatīti šīs grāmatas nākamajā nodaļā.

-    Ievērojot pareizu mazuļa nēsāšanas veidu, īpašu uzmanību veltot mazuļa gūžas locītavas pareizam izliekumam nēsāšanas laikā, zīdaiņu nēsāšanai ir profilaktiska, ja ne pat terapeitiska iedarbība. Īpaši, ja mazulis tiek nēsāts pozīcijā uz nesēja sāna, tad pastāvīgu kustību rezultātā tiek veicināta mazuļa asinsrites darbība, kas viennozīmīgi veicina mazuļa veselīgu attīstību.

 

Evelīnas Kirkilionis (Evelin Kirkilionis) grāmatas "Ein Baby will getragen sein"- "Mazulis vēlas būt nēsāts"  50.-52.lpp. tulkojums. Tulkojusi Sandra Kaire

Copyright © 2009 SIA "ATIVE"