Pasakas* par mugurkaula bojāšanu
Vācu doktore, pētniece, bioloģe Evelin Kirkilionis ir ilgus gadus veikusi zinātniski pētnieciskus darbus pie dažādiem cilvēku uzvedības un audzināšanas modeļiem, īpašu uzmanību pievēršot bērnu pirmsskolas vecumam, un tā izpētei, medicīniskajam, psiholoģiskajam skatījumam, kā arī bērnu un vecāku savstarpējām attiecībām. Īpaši tuva viņai ir tēma par bērnu nēsāšanu un tās labvēlīgo ieteikmi uz bērna garīgo, fizisko, psiholoģisko attīstību.
Šeit esam ievietojuši tulkojumu,nelielu daļu no augstākminētās doktores grāmatas "Ein Baby will getragen sein"- "Mazulis vēlas būt nēsāts".
"Jautājums, kādēļ gan pēc Naguras pētījumiem, kā arī pēc Eiropas mērogā veiktajiem pētījumiem dažādu kultūru salīdzināšanas jomā „nēsāšanas” jautājums neguva vispārīgu ievērību terapeitisko atklājumu ziņā, lai gan dažādi autori to vairakkārt pieprasīja, paliek atklāts.
Ja tiešām šie atklājumi būtu kļūda, tad drīz pēc šo pētījumu publikācijām displāziju gadījumā būtu uzsākti terapeitiski un profilaktiski pasākumi, jo visveiksmīgāk situāciju tad varētu risināt, ja jau pašā sākumā veiktu atbilstošas korekcijas. Modernajā medicīnā jaunatklājumi spēj izplatīties ļoti ātri, un gūžas locītavas bojājumu gadījumā bieži vien tikai dažu nedēļu vecumā tiek nozīmēta terapeitiska ārstēšana. Patiesībā „nēsāšanai” vajadzētu būt kā atbilstošai profilaksei vai pat terapijai, sākot jau ar mazuļa pirmajām dzīves nedēļām, praktizējot to ilgtermiņā ik dienas, un gūstot atbalstu no profesionāliem „nēsāšanas” speciālistiem. Iespējams, ka tieši laika aspekts bija iemesls tam, ka minētajos pētījumos gūtās atziņas neguva plašu rezonansi. Turklāt svarīgi atzīmēt, ka pediatru, ortopēdu, respektīvi, ārstnieciskās vingrošanas speciālistu, vidē bija izplatīts uzskats, ka zīdaiņu nēsāšana vertikālā ķermeņa pozā agrīnā vecumā izraisot mugurkaula bojāšanu. Zīmīgi, ka daļa minēto speciālistu tā uzskata vēl joprojām, pamatojot to ar uzskatu, ka, tā kā bērni tikai no aptuveni sešu mēnešu vecuma ir spējīgi patstāvīgi sēdēt, tad nēsāšana vertikālā ķermeņa pozā agrīnā vecumā varot izraisīt skoliozi (sānisku mugurkaula izliekšanos) un/vai kifozi, un tā tālāk. Līdz ar to tiek izdarīts secinājums, ka tikai pēc mazuļa sešu mēnešu vecuma mugurkaula un muskuļu attīstība ir piemērota tam, lai mazuli varētu nēsāt vertikālā ķermeņa pozā, nenodarot kaitējumu mazuļa veselīgai attīstībai.
Ja gūžas displāzijas gadījumā „nēsāšana” tiktu akceptēta kā terapeitisks pasākums, arī kā vispārīgs, lietderīgs mazuļa aprūpes veids, tad būtu nepieciešams, lai minētie iebildumi tiktu rūpīgi pārbaudīti. Līdz ar to, ir nepieciešams veikt diferencētus un kritiskus pētījumus „nēsāšanas” iespēju un „nēsāšanas” palīgmateriālu jomā, par pamatu ņemot bērnu/zīdaiņu anatomiju.
Pamatojoties uz drošiem datiem, kas iegūti, izvērtējot gandrīz 200 bērnus, kas ikdienā tika „nēsāti” dažādās laika robežās un izmantojot dažāda veida nēsāšanas metodes, netika konstatēts neviens gadījums, kad bērna nēsāšana agrīnā vecumā vertikālā ķermeņa pozīcijā būtu izraisījusi kādu no iespējamajiem mugurkaula bojājumiem. Aptaujas rezultātā iegūtie dati attiecībā uz bērnu stājas īpatnībām bija sekojoši - procentuāli apmēram vienam procentam no aptaujā izvērtētajiem bērniem bija kādas skoliozes vai kifozes vieglas pazīmes, bet nevienam no šiem bērniem nebija nozīmēti kādi terapeitiski pasākumi laika posmā līdz skolas gaitu uzsākšanai un pirmajās klasēs.
Daudzi no aptaujā izvērtēto 196 bērnu vecākiem savu bērnu pirmajos 6 dzīves mēnešos ikdienas vidēji bija nēsājuši vienu līdz divas ar pusi stundas, sākot no pašām pirmajām dzīves nedēļām. Nēsājot bērnu šādā intensitātē, protams, nekāds kaitējums mugurkaulam nav iespējams. Taču gandrīz 40 mazuļu ikdienā tika nēsāti vairāk kā četras stundas dienā (daļa jau pirmo dzīves nedēļu laikā), daži pat sešas vai pat desmit stundas. Šie bērni ir sevišķi interesanti! Arī attiecībā uz šiem bērniem netika konstatēts neviens gadījums, kad dēļ nēsāšanas būtu bojāts mugurkauls. Vienīgais izņēmums bija kāds zīdainītis, kuras tika konstatētas vieglas skoliozes pazīmes, taču tās tika apzīmētas kā „iedzimtība pa mātes līniju” un ārsts pat nenozīmēja kādu papildus terapiju. Tādas pat īpatnības tika konstatētas arī citam šajā ģimenē esošajam bērnam, kur nebija intensīvi nēsāts. Citam šīs pašas ģimenes mazulim, kas ikdienas sešas stundas tika nēsāts, nebija nekādu skoliozes pazīmju. Pamatojoties uz veiktajiem pētījumiem tika secināts, ka, ilgstošai mazuļa nēsāšanai ikdienā nav nekādas ietekmes uz muguras attīstību un mugurkaulu.
Pat pie bērniem, kas vertikālā pozā tiek nēsāti ik dienas vairāk kā četras stundas (dažreiz pat sešas līdz desmit stundas), mugurkaula bojājuma pazīmes kā nēsāšanas rezultātā radusies problēma, netika identificētas."
Raksts tulkots no Evelīnas Kirkilionis (Evelin Kirkilionis) grāmatas "Ein Baby will getragen sein"- "Mazulis vēlas būt nēsāts".Tulkojusi Sandra Kaire.
*Oriģināltekstā ir lietots vārds „Pasaka”, bet tas ir domāts pārnestā nozīmē, līdz ar to, latviskajā tulkojumā iederētos vai nu vārds „pasakas” vai „pasaciņas”.