Tuvums un distance
Vācu doktore, pētniece, bioloģe Evelin Kirkilionis ir ilgus gadus veikusi zinātniski pētnieciskus darbus pie dažādiem cilvēku uzvedības un audzināšanas modeļiem, īpašu uzmanību pievēršot bērnu pirmsskolas vecumam, un tā izpētei, medicīniskajam, psiholoģiskajam skatījumam, kā arī bērnu un vecāku savstarpējām attiecībām. Īpaši tuva viņai ir tēma par bērnu nēsāšanu un tās labvēlīgo ieteikmi uz bērna garīgo, fizisko, psiholoģisko attīstību.
Zemāk mēs esam ievietojuši iztulkotu nelielu daļu no Evelin Kirkilionis sarakstītās grāmatas "Mazulis vēlas būt nēsāts" (orģ."Ein Baby will getragen sein")
"Vecāku smalkjūtībai ir ļoti nozīmīga loma attiecībā uz zīdaiņu pozitīvu izturēšanos. Veicot klasiskus pētījumus attiecībā uz bērnu attīstības uzvedību, tika konstatēts, ka smalkjūtīgas mātes sešu līdz deviņu mēnešu vecs mazulis raud mazāk, un vēlākās attīstības stadijās arī retāk novērojams, ka šāds bērns būtu agresīvs vai bailīgs, vai arī izzinot jaunas situācijas, būtu spējīgs paļauties tikai uz māti kā drošības balstu. Smalkjūtīgas mātes bērni mātes tuvumu meklēja bēdu vai pāridarījumu gadījumos, bet, saņēmuši mierinājumu, droši spēja māti atkal atstāt. Šādu bērnu uzvedībā bija vērojams izteikts balanss starp patstāvīgu spēlēšanos un prieku par kontaktu ar māti. Turklāt šie bērni arī ātrāk ir gatavi uztvert vecāku prasības un aizliegumus. Mātes atbildes un sadarbošanās gatavība tiek „atalgota” jau pirmā dzīves gada beigās, kad mazais vēl nereti rāpojošais mazulis spēj noreaģēt un attiecīgi izpildīt vecāku norādījumus.
Vecāku smalkjūtība un vecāku - bērnu saikne – abi šie komponenti tiek veicināti zīdaiņa nēsāšanas procesā. Daudzas mammas stāsta, ka, mazuļa nēsāšanas (slingā) laikā, kad tas ir cieši ķermenim piekļāvies, viņas jūt mazuli un jau iepriekš spēj pateikt, vai, piemēram, mazais drīz modīsies, vai liks manīt, ka ir izsalcis vai arī, ka vēderiņš izies. Esot ciešam kontaktam starp mazuli un māti, šīs dabiskās, mazās nianses kļūst ātrāk prognozējamas un līdz ar to uz tām iespējams ātrāk reaģēt. Līdz ar to apiešanās ar zīdainīti kļūst mazāk problemātiska, kam ir ievērojama nozīme vecāku un bērnu attiecību emocionālajā plāksnē, jo īpaši, ja ir bijuši sākotnēji nelabvēlīgi nosacījumi, piemēram, mazulim ir bijis ilgi jāuzturas slimnīcā, mazuļa aprūpējošās personas nedrošība jaunajos apstākļos attiecībā pret mazuli, vai arī mūsu pašu nelabvēlīga bērnības pieredze.
Bieži tiek izteiktas bažas, ka mazuļi, kurus pirmajos dzīves mēnešos pastāvīgi nēsā un kuri spēj baudīt šo ciešo ķermeņu kontaktu, vēlāk attiecīgajā vecumā nav spējīgi „pārtraukt” šo tuvību. Viņi ļoti pieķeroties mātei un kļūstot nepatstāvīgi. Taču mātes un bērna attiecību pētījumu rezultāti ir pretrunā ar šiem aizspriedumiem, jo bērna patstāvības attīstībā būtiska nozīme ir bērna drošības izjūtai. Jo aprūpējošās personas atbalsts un mīlestība mazulim vienlaicīgi arī nozīmē iespēju mazulim paplašināt attiecību telpu un apkārtnes izzināšanu. Bērna sociālo kompetenci nosaka citu interaktīvo partneru ietekme. Pozitīvā gadījumā tas nozīmē, ka bērns būs emocionāli līdzsvarotāks un jau agrīnā vecumā uzrādīs pastāvību dažādās rotaļāšanās fāzēs.
Veicot pētījumus dažādās kultūrās attiecībā uz mazuļu nēsāšanu vai nenēsāšanu, rezultāti ir ļoti uzskatāmi. Tā, piemēram, kultūrās, kur mazuļi tiek pastāvīgi nēsāti, bērni no mātēm attālinās daudz izteiktāk nekā tas notiek ar atbilstoša vecuma bērniem Anglijā. Kultūrās, kur mazuļus bieži nēsā ķermeņiem esot ciešā kontaktā, apmēram trīs ceturtdaļas dienas tiek pavadīts ciešā ķermeņa kontaktā ar aprūpējošo personu – 50 līdz 60 procentos tas ir pie mātes (Eiropas valstīs zīdaiņu un aprūpējošās personas ķermeņa kontakts dienā ir viena trešdaļa dienas). Tas, ka sākotnēji mazulis ir ciešā kontaktā ar aprūpējošo personu, nekādā ziņā neietekmē tuvības atkarību no vecākiem bērnam augot lielākam. Ārsts Mevin Konner daudzreiz ir nonācis pie secinājuma, ka tieši tādēļ, ka mazuļi sākotnēji ir bijuši bieži ciešā ķermeņu kontaktā ar aprūpējošo personu, viņiem ir viegli māti atstāt un patstāvīgi izzināt apkārtni un atrast citus partnerus interaktīvajām nodarbēm."
Evelīnas Kirkilionis (Evelin Kirkilionis) grāmatas "Ein Baby will getragen sein"- "Mazulis vēlas būt nēsāts" tulkojums. Tulkojusi Sandra Kaire