Diskusija par slingiem.
Dr. Ekhards Bonets (Eckhard Bonnet), Pediatrijas, jauniešu medicīnas, apkārtējās vides medicīnas un sporta medicīnas speciālists.
Dažas svarīgas piezīmes, kas radās no diskusijas par zīdaiņu un mazuļu nēsāšanu.
Publicēts Krankengymnastik 50 Jg (1998) No.8
Kā pediatrs ar vairāk nekā 30 gadu slimnīcā iegūtu pieredzi es pilnībā atbalstu E.Kirkilionis secinājumus (raksts publicēts šī žurnāla 3/98 numurā).
Slingu pretinieki visbiežāk brīdina par mugurkaula bojājumiem, ķermeņa saspiešanu un elpas trūkumu, kas var iestāties, šādi nēsājot bērniņu. Šīs bailes ir nesaprātīgas un tām nav nekādu pierādījumu.
Nēsātā zīdaiņa vispārējā attīstība tiek ietekmēta pozitīvi.
Pareizi izvēlētas pārnēsāšanas ierīces priekšrocības ir šādas:
- mazulis jūt mammas/tēta ķermeņa siltumu;
- viņš jūt mammas/tēta sirdspukstus;
- viņš jūt mammas/tēta ķermeņa smaržu;
- viņš jūt un dzird nēsātāja balsi (ar austiņu pie nēsātāja krūtīm);
viņš ir pilnībā apņemts un tādēļ jūtas drošībā; - viņš var viegli atraugāties (bez atgrūšanas);
- tiek stimulēta zīdainīša gremošana („vēderiņa masāža”) un
bērns vieglāk var iztukšot zarnu traktu;
Pastaigājoties (pārgājienā, pastaigas laikā) un darbā (laukā vai dārzā) kustību secība vienmēr ir ritmiska. Tā rezultātā, pēc kāda laika, elpošanas biežuma, tempa un sirdspukstu ritms nēsātājam iegūst viencipara savstarpējo attiecību (secinājumi, kas iegūti sporta medicīnā). Nēsātājam tas rada psiho-veģetatīvā lauka harmoniju.
Mazulis to sajūt un spēj saost (mierīgs cilvēks smaržo savādāk). Arī bērniņu ritmiskās kustības nomierina un, piemēram, viņš var pat iemigt vai organisms var vieglāk pārstrādāt ēdienu. Automātiski tiek masēti akupresūras punkti, kas atrodas uz vēderiņa un kāju stilbu iekšienē, un šī masāža palīdz mierīgam miegam vai ēdiena pārstrādāšanai.
Slings vienmērīgi atbalsta bērna ķermeni.
Šāda veida nēsāšana līdzinās „nēsāšanai” dzemdē (apņemšana, ierobežošana, komforts, siltums, utt.). Nekas nav par vaļīgu vai par ciešu. Tāpat kā mammas staigāšana grūtniecības laikā nekādā veidā negatīvi neietekmēja bērna mugurkaulu, bērniņa nēsāšana slingā nekādā veidā negatīvi mugurkaulu neietekmē. Tie, kas uzskata pretēji, varētu aizliegt bērniem staigāt, skriet, lekt, lēkāt un dejot, jo ikviena no šīm darbībām regulāri atstāj iespaidu uz mugurkaulu.
Gluži pretēji – regulārā slodze mugurkaula un gūžas locītavām lieliski palielina augšanas stimulu. Mums vēl nav nācies saskarties ar nevienu veselu bērnu, kas kopš dzimšanas ir nēsāts slingā un kam ir izveidojusies gūžas displāzija vai skolioze. Bet mums ir nācies redzēt daudzus „ratiņu” bērnus (kas guļ uz muguras), kuriem ir deformēts galvaskauss (saplacināts aizmugurē vai sānos), deformēti ķermenīši, gūžu displāzija, un bērnus, kas guļ uz vēderiņa ar rokām un kājām „vardes” pozīcijā. Turklāt ir lielāka varbūtība, ka šie zīdaiņi, kas guļ uz vēdera, elpos sasmakušu gaisu ratu kulbas dziļākajā vietā un viņiem būs paaugstināta temperatūra, jo zīdaiņiem nesvīst plaukstiņas, kas, šķidrumam izgarojot, varētu viņus atvēsināt.
Mātes kustības veicina bērna attīstību.
Attīstības neirologi ir atklājuši, ka tad, ja sievietei grūtniecības laikā ilgstoši jāievēro gultas režīms, tas rada negatīvu iespaidu bērniņa attīstībai. Un otrādi – tādas mammas bērnam, kura katru dienu grūtniecības laikā kustas, ir redzamas nepārprotamas attīstības priekšrocības. Tas attiecas arī uz nēsātiem/uz rokām turētiem bērniem un nenēsātiem/uz rokām neņemtiem bērniem. Nēsātajiem bērniem attīstās labākas fiziskās dotības (motorā attīstība, vestibulārās spējas – līdzsvars, skeletu apņemošie skrimšļi, cīpslas un savienojošie audi), labāka nervu izturība (koordinācija, sensoriskās sajūtas un gremošana), lielāka psiholoģiskā izturība (pašpaļāvība, frustrācijas tolerance, dziļā cieņa, radošums) un lielāka sociālo izturība (spēja integrēties). Kad es pirmo reizi ieraugu 1.5-2 gadus vecu bērnu, man ir diezgan skaidrs priekšstats par to, vai pirmajā dzīves gadā bērns ir vai nav bijis nēsāts uz rokām.
Jāapskata arī psiholoģiskie aspekti, apsverot nēsāšanas priekšrocības un trūkumus.
- bērniņš slingā ir man „tuvumā”;
- bērniņš ratu kulbā ir „tālu” no manis;
- vairums no slingu atbalstītājiem ir sievietes;
- vairums no to pretiniekiem ir vīrieši;
- ģimenēs ar vienu bērnu slingu izmanto retāk nekā ģimenēs ar vairākiem bērniem;
- bērns, kuru nes vienādā augstumā vai nu slingā vai somā, ir vienlīdzīgs;
- bērns ratiņos ir mazāk vienlīdzīgs – es uz viņu skatos „no augšas”.
(Tas pats attiecas uz attieksmi pret sievieti dzemdību laikā – ja dzemdējoša sieviete guļ uz muguras, viņa ir tālu no manis, zemāka un nešķiet līdzvērtīga. Ja sieviete dzemdē stāvus pozīcijā, noliekusies un es noliecos viņas priekšā, lai saņemtu bērniņu, viņa ir tuvu, vienlīdzīga ar mani un ar vienādām tiesībām.)
Kritiskie aspekti, kas arī jāņem vērā:
- dažās pārnēsāšanas ierīcēs bērns nevar sēdēt fizioloģiski pareizā pozā uz mammas/tēta gurna vai vēdera;
- daži vecāki savus bērnus nēsā teju visu laiku. Bet bērnam, tāpat kā pieaugušajiem, reizēm ir vajadzīga atpūta un distance;
- bērna svars rada slodzi nēsātāja ķermenim (muskuļiem, cīpslām un mugurkaulam). Tāpēc labs ieteikums ir bērnu nēsāt regulāri jau kopš dzimšanas, lai uztrenētu ķermeni slodzei;
- esiet uzmanīgi ļoti aukstā laikā. Es atceros „kūpošu” tēvu, kas pa sniegu kāpa kalnā, un bērnu viņam uz muguras ar ledusaukstām kājiņām;
- Slingu audumos var būt formaldehīds (norāde „easy care”) vai citas bīstamas ķīmiskas vielas (tāpēc rūpīgi izvēlieties slinga audumu).
Ratiņiem ir arī trūkumi:
- tas ir nedabisks pārvietošanās veids, bērniņam visapkārt ir nedabiskas lietas, tie nesmaržo labi un izdala „ķīmiju”;
- to iekšējais klimats ir slikts (tāds, kāds ir pārklātā bērna gultiņā vai slikti vēdinātā guļamistabā);
tie nesilda; - tie kustas neritmiski (kad tos izmanto, lai iemidzinātu bērnu, to kustība ir ritmiska, savādāka nekā tā, kad ratiņus vienkārši stumj);
- ausij tie sniedz tikai nefizioloģiskas skaņas;
- ratiņus stumjošā cilvēka seja ir pārāk tālu prom (mazs zīdainītis spēj redzēt tikai 40 cm attālumā) – ja bērniņš guļ uz vēdera, viņš neredz neko;
- mātei vai tēvam nav brīvas rokas;
- tie ir dārgi un pēc gada tos vairs neizmanto un tie stāv dīkā;
- bērnu ratos ieliek un atstāj, turpretim ar slingā ieliktu bērnu mātei/tēvam „ir” jāstaigā, kas nozīmē ikdienas izvingrināšanos – tas var būt ieteicams, lai novērstu varikozo vēnu rašanos.
Senos laikos ratiņu vispār nebija. Zīdaiņus nēsāja sev līdzi pat strādājot - Āzijā izmantoja jostas, Āfrikā – audumu, vai nomadu (Āzijā) un Amerikas pamatiedzīvotāju vidū stāvus ierīcēs (vertikāli šūpuļi ar atbalstu galvai, dēvēti arī par papooses). Bērnu rati sākotnēji bija bagāto privilēģija – auklīte tajos vadāja priviliģēto bērnu. Šo „piemēru” vidusšķira pārņēma tikai vēlāk.
Vairāk nekā 20 gadus mēs esam ieteikuši Hofmanes (Hoffmann) kundzes DIDYMOS bērnu slingus. Esmu strādājis kopā ar savu sievu, Magdalēnu Bonetu (Magdalene Bonnet) mūsu privātklīnikā. Viņa ir devusi lielu ieguldījumu manos pētījumos.
Ar autora laipnu atļauju
Informācijas avots: http://www.didymos.de/english/index.php?s=bonnet.